Konvencija ir spēcīgs instruments, kas palīdz personām ar invaliditāti, vietējām kopienām un valdībām dažādos veidos piemērot personu ar invaliditāti tiesības, izstrādājot un īstenojot tiesiskus, politikas un praktiskus pasākumus.

Lai panāktu šo pasākumu atbilstību konvencijas prasībām un efektīvu un iedarbīgu īstenošanu, saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) 33. panta 2. punktu konvencijas dalībvalstīm ir jāizveido struktūra, lai veicinātu, aizsargātu un pārraudzītu CRPD īstenošanu.

Tā kā ES ir CRPD dalībniece, tā ir izstrādājusi struktūru lietām, kas ir tās kompetencē, tostarp tādām kā:

• ES tiesību akti un politika: nediskriminēšana, pasažieru tiesības, ES finansējums u. c.;
• ES publiskā pārvalde: personāla atlase, piekļuve dokumentiem utt.

ES struktūra papildina pārraudzības struktūras valstu līmenī, kuru uzdevums ir veicināt, aizsargāt un pārraudzīt šo konvenciju ES dalībvalstīs.

Struktūra sāka darbu 2013. gadā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko 2012. gadā apstiprināja ES Padome.

Kas ir struktūras dalībnieki

ES struktūrā ietilpst:

• Eiropas Parlaments;
• Eiropas Ombuda birojs;
• ES Pamattiesību aģentūra (FRA);
• Eiropas forums personām ar invaliditāti (EDF).

Arī Eiropas Komisija bija ES struktūras dalībniece līdz 2015. gada beigām, kad tā paziņoja par savu lēmumu izstāties pēc Personu ar invaliditāti tiesību komitejas (CRPD komiteja) publicētajiem noslēguma apsvērumiem par ES. Pēc šī paziņojuma Eiropas Komisija vairs nepiedalās ES struktūras darbībā.

Ar ko dalībnieki nodarbojas

Saskaņā ar katra konkrētajiem pilnvarojumiem un kompetenci dalībnieki kopīgiem spēkiem:

• veicina,
• aizsargā un
• pārrauga

to, kā ES īsteno CRPD.

ES struktūra arī aktīvi palīdz Personu ar invaliditāti tiesību komitejai (CRPD komiteja) veikt pārskatu par to, kā ES īsteno CRPD. CRPD komitejas jeb tā dēvētās CRPD līgumu izpildes uzraudzības iestādes pienākums ir novērtēt, vai konvencijas dalībnieki veic CRPD noteiktos pienākumus.

Pārskats par to, kā ES īsteno CRPD, pirmoreiz tika veikts 2015. gadā. Pēc tam CRPD komiteja paziņoja, ka otrais un trešais pārskats vienlaicīgi notiks, sākot no 2020. gada.

Kā tas notiek praksē?

Dalībnieki dalās informācijā un ņem vērā pārējo dalībnieku paveikto. Tie vienojas par darba programmu, kurā iekļauj pasākumus, ko īstenojuši kopīgi vairāki dalībnieki vai visa struktūra.

ES struktūras priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu saskaņā ar rotācijas sistēmu. Priekšsēdētājs sekmē koleģialitātes principu, kas ir raksturīgs struktūras darba metodēm. Patlaban struktūras priekšsēdētāja ir ombude.

ES struktūras sekretariāts, ko arī ieceļ uz diviem gadiem, koordinē sanāksmju rīkošanu un sagatavošanu. FRA šobrīd it struktūras sekretariāts.

• Darbības nosacījumi (priekšsēdētāja un sekretariāta uzdevumi, darba metodes)

ES struktūras dalībnieki tiekas vismaz divreiz gadā. Lēmumus pieņem pēc konsensa principa.

• Sanāksmju programmas un protokoli

Pārraudzības struktūras valstu līmenī

ES struktūra papildina pārraudzības struktūras ES dalībvalstu līmenī, kuru uzdevums ir veicināt, aizsargāt un pārraudzīt šo konvenciju un tās īstenošanu valstu līmenī. Tās var būt dažādu veidu, un to sastāvā var būt vairākas organizācijas, piemēram:

• līdztiesības atbalsta valsts struktūras;
• ombudi;
• valsts cilvēktiesību institūcijas;
• pārraudzības komitejas, kurās piedalās pārstāvji no organizācijām, kas aizstāv personu ar invaliditāti tiesības.

 ES struktūra uzlabo sinerģiju ar pārraudzības struktūrām valstu līmenī. Piemēram, tās dalībnieki ik gadu tiekas ar ES dalībvalstu pārraudzības mehānismu pārstāvjiem, lai dalītos informācijā un saskaņotu pasākumus.

Pārraudzības tīkli

Daži dalībnieki, kas piedalās pārraudzības struktūrās valstu līmenī, sadarbojas Eiropas līmenī:

• valstu cilvēktiesību institūciju Eiropas tīkla ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām darba grupā apvienojušās valstu cilvēktiesību institūcijas, kas ietilpst pārraudzības struktūrās valstu līmenī. Vairākiem ES struktūras dalībniekiem — Eiropas Ombuda birojam, ES Pamattiesību aģentūrai un Eiropas forumam personām ar invaliditāti — ir novērotāja statuss;
• Līdztiesības atbalsta valsts struktūru Eiropas tīklā „Equinet” ietilpst vairāk nekā 40 organizācijas no visām 28 ES dalībvalstīm, Albānijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes, Norvēģijas un Serbijas, kuru mērķis ir izskaust visdažādāko veidu diskrimināciju, tostarp tādu, kas skar invaliditāti;
• Eiropas ombudu tīkls sastāv no vairāk nekā 95 birojiem 36 Eiropas valstīs. Daži dalībnieki veic ANO konvencijas pārraudzības struktūru pienākumus.